Edgars Savisārs
| Edgars Savisārs Edgar Savisaar | |
|---|---|
 | |
| Tallinas mērs | |
|
Amatā 2007. gada 9. aprīlis — 2015. gada 30. septembris | |
| Priekštecis | Jiri Ratass |
| Pēctecis | Tāvi Āss |
|
Amatā 2001 — 2004 | |
| Priekštecis | Tenis Paltss |
| Pēctecis | Tenis Paltss |
| Igaunijas premjerministrs | |
|
Amatā 1991. gada 20. augusts — 1992. gada 29. janvāris | |
| Priekštecis | Oto Tīfs |
| Pēctecis | Tīts Vehi |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 31. maijā Harku, Igaunijas PSR, PSRS |
| Miršanas dati |
2022. gada 29. decembrī (72 gadu vecumā) Tallina, Igaunija |
| Tautība | igaunis |
| Politiskā partija |
|
| Bērni | 4 |
| Augstskola | Tartu Universitāte |
Edgars Savisārs (igauņu: Edgar Savisaar; dzimis 1950. gada 31. maijā, miris 2022. gada 29. decembrī) bija igauņu politiķis, viens no Igaunijas Tautas frontes dibinātājiem, ilggadējais Igaunijas Centra partijas līderis. Savisārs bijis pirmais Igaunijas premjerministrs (amata vietas izpildītājs), kā arī iekšlietu ministrs un ekonomikas un komunikāciju ministrs. No 1992. līdz 1995. gadam bijis Igaunijas parlamenta vicespīkers. Bijis valsts galvaspilsētas Tallinas mērs (2001—2004, 2007—2015).
Savisārs bijis Baltijas ceļa idejas autors.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savisārs dzimis 1950. gadā Harku cietumā ieslodzīto Elmāra un Marijas Savisāru ģimenē. Viņa vecāki bija zemnieki no Tartu apriņķa, kas 1949. gadā bija notiesāti par pretošanos kolektivizācijai. Tēvam tika piespriests 15 gadu cietumsods (atbrīvots 1952. gadā), bet mātei — 5 gadi (atbrīvota 1950. gadā).[2]
Pēc vidusskolas beigšanas Savisārs studēja Tartu Universitātē. 1973. gadā absolvēja universitāti, iegūstot diplomu vēstures specialitātē. 1980. gadā viņš uzrakstīja savu zinātņu kandidāta darbu filozofijā par tēmu "Romas kluba globālo modeļu sociālfilozofiskie pamati".[3]
No 1980. līdz 1988. gadam Savisārs strādāja Igaunijas PSR valsts iestādēs, kas nodarbojas ar ekonomikas plānošanu. No 1988. līdz 1989. gadam viņš bija konsultāciju firmas Mainor zinātniskais direktors.
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1988. gada aprīlī Savisārs kopā ar Marju Lauristīnu dibināja Igaunijas Tautas fronti (Rahvarinne), kas kļuva par pirmo masu politisko organizāciju Padomju Savienībā ārpus Komunistiskās partijas kopš 1920. gada. Sākotnēji tā tika izveidota perestroikas atbalstam, bet galu galā Tautas fronte attīstīja Igaunijas nacionālās neatkarības idejas un izraisīja Dziesmoto revolūciju. Šis process, kā arī vairāki citi, noveda pie Padomju Savienības sabrukuma.
1989. gadā Savisārs kļuva par Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku un Valsts plāna komitejas vadītāju. 1990. gadā viņš bija ekonomikas ministrs. 1990. gada 3. aprīlī viņš tika iecelts par Ministru padomes priekšsēdētāju. Kad Igaunija 1991. gada 20. augustā pasludināja neatkarību, viņš kļuva par pirmo Igaunijas Republikas premjerministru. Viņa valdība bija amatā līdz 1992. gada 29. janvārim, kad viņš atkāpās pēc problēmām valstī un ekonomikas lejupslīdes. Lielāko daļu viņa valdības laika raksturoja hiperinflācija un arvien pieaugošais preču deficīts. Savisāram izdevās uzvarēt neuzticības balsojumā, viņu galvenokārt atbalstīja viņa Tautas fronte, kreisās partijas un apvienība Interliikumine, taču viņš atkāpās, kad nebija iespējams valstī ieviest ārkārtas stāvokli. Viņu nomainīja tehnokrātiskā valdība Tīta Vehi vadībā.
No 1992. līdz 1995. gadam Savisārs bija Igaunijas parlamenta (Riigikogu) vicespīkers. No 1995. gada 17. aprīļa līdz 6. novembrim viņš bija Iekšlietu ministrs. Tad viņš tika apsūdzēts par citu politiķu privātu sarunu ierakstīšanu. Lai gan viņa dalība ierakstos nekad netika pierādīta, viņš paziņoja par nodomu pamest politiku. Tomēr 1996. gadā viņš piedalījās pašvaldību vēlēšanās un kļuva par Tallinas pilsētas domes priekšsēdētāju. Viņa atgriešanās Centra partijas līdera amatā izraisīja šķelšanos, jo daži vadošie biedri, vīlušies Savisāra vadības stilā, aizgāja, lai dibinātu partiju Arengupartei. No 2001. gada līdz 2004. gada 14. oktobrim viņš bija Tallinas mērs. 2005. gada 11. aprīlī viņš kļuva par ekonomikas un komunikāciju ministru jaunajā premjerministra Andrusa Ansipa koalīcijā un strādāja šajā amatā līdz 2007. gada martam. 2006. gada augustā–septembrī Edgars Savisārs un Igaunijas Tautas savienības līderis Villu Reiljans kopīgi atbalstīja Arnolda Rītela kandidatūru prezidenta amatam, tomēr tika ievēlēts Tomass Hendriks Ilvess.[4][5]
2007. gada 9. aprīlī Savisārs otro reizi ievēlēja par Tallinas mēru. 2010. gadā Igaunijas Drošības policija (KaPo) atklāja, ka "Krievijas Dzelzceļa" vadītājs Vladimirs Jakuņins apsolījis 1,5 miljonus eiro Savisāra vadītās Centra partijas atbalstam parlamenta vēlēšanās. 2013. gadā prokuratūra apstiprināja, ka tiek veikta ar Savisāru saistīta izmeklēšana par naudas atmazgāšanu.[6]
2015. gada martā Edgaram Savisāram diabēta un infekcijas dēļ amputēja kāju un viņš atradās kritiskā stāvoklī.[7]
Sakarā ar aizdomām par kukuļņemšanu Edgaru Savisāru arestēja un 2015. gada 30. septembrī Harju apriņķa tiesa viņu atstādināja no Tallinas mēra amata.[8] Savisāra prāva Harju apriņķa tiesā sākās 2017. gada jūnijā.[9] Apgabaltiesa tiesvedību izbeidza 2018. gada jūnijā Savisāra veselības stāvokļa dēļ,[10] tomēr augustā augstāka apgabaltiesa lika prāvu atsākt.[11] 2018. gada decembrī Igaunijas Augstākā tiesa atcēla apgabaltiesas spriedumu, tādējādi atbrīvojot Savisāru no kriminālprocesa.[12]
2016. gadā Centra partijā saasinājās diskusija par jauna līdera ievēlēšanu un tika sasaukts partijas ārkārtas kongress novembrī.[13] Lai gan Savisārs sākumā izvirzīja savu kandidatūru, tomēr vēlāk paziņoja, ka nekandidēs vadības vēlēšanās.[14]
Miris 2022. gada 29. decembrī Tallinā.[15]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Igaunijas Valsts ģerboņa 2. šķiras ordenis (2001)[16]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 2. šķira (2005)[17]
- Igaunijas Valsts ģerboņa 1. šķiras ordenis (2006)[18]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jurģis Baumanis. «Pirms 25 gadiem bija dziesma, kas vienoja visu Baltiju». Tvnet.lv, 2014. gada 23. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. augustā. Skatīts: 2014. gada 23. augustā.
- ↑ «Savisaare vanemad pandi vangi, sest nad protestisid kolhoosi vastu [Savisaar's parents jailed for protesting against the kolkhoz]». ekspress.delfi.ee. Skatīts: 2015. gada 29. decembris.
- ↑ «Edgar Savisaar». biography. web site of The Government of the Republic of Estonia. Skatīts: 2007. gada 14. februāris.
- ↑ «Edgar Savisaar seab kahtluse alla riigikohtu erapooletuse - Arhiiv - Postimees: Värsked uudised Eestist ja välismaalt». postimees.ee. Skatīts: 2016. gada 13. augusts.
- ↑ Postimees: Edgar Savisaar seab kahtluse alla riigikohtu erapooletuse Arhivēts 7 September 2012 at Archive.is. Postimees.ee. Retrieved on 4 August 2011.
- ↑ Aizdomās par kukuļņemšanu arestēts Tallinas mērs Edgars Savisārs tvnet.lv 2015. gada 22. septembrī
- ↑ Tallinas mēram Savisāram amputē kāju la.lv 2015. gada 23. martā
- ↑ Igaunijas tiesa atstādina Savisāru no Tallinas mēra amata LETA 2015. gada 30. septembrī
- ↑ «Savisaar's mental faculties enable him to stand trial, expert says». Eesti Rahvusringhääling. 2017. gada 13. jūnijs.
- ↑ «Court closes Savisaar case due to defendant's illness». Eesti Rahvusringhääling. 2018. gada 5. jūnijs.
- ↑ «Second-tier court overturns termination of Savisaar trial». Eesti Rahvusringhääling. 2018. gada 14. augusts.
- ↑ «Savisaar freed from trial by Supreme Court». ERR. 2018. gada 21. decembris. Skatīts: 2018. gada 22. decembris.
- ↑ «Savisaar agrees to extraordinary Center Party congress». ERR. 2016. gada 14. septembris. Skatīts: 2016. gada 4. novembris.
- ↑ «Savisaar won't attend Center Party congress, asks to vote for Toom». Postimees. 2016. gada 4. novembris. Skatīts: 2016. gada 4. novembris.
- ↑ «Miris Igaunijas politikas veterāns Edgars Savisārs». LA.lv. 2022. gada 29. decembrī. Skatīts: 2022. gada 29. decembrī.
- ↑ «Bearers of decorations». president.ee. Skatīts: 2014. gada 2. janvāris.
- ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrs apbalvošanas secībā, sākot no 2004. gada 1. oktobra» (DOC). president.lv (latviešu). 14. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. maijs. Skatīts: 2014. gada 2. janvāris.
- ↑ «Bearers of decorations». president.ee. Skatīts: 2014. gada 2. janvāris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edgars Savisārs.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Linnapea Edgar Savisaar (igauniski)
- Biogrāfija (igauniski)
- «Kas Edgar Savisaar oli ikka vabadusvõitleja?». Delfi.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 23. augustā. (igauniski)
|